Es īsti nezinu ,kas tagad ir

Īstenībā viss jau ir pavisam viegli un vienkārši. Ir tikai jābeidz, jābeidz klenderēt apkārt un jāuzlasa atbildes, kuras pūst un mētājas acu priekšā, nu kaut kā tā.

Nav jēgas stāvēt iekšā un es stāvu uz lieveņa, jā es gaidu, kad man kāds ieplēsīs ar durvīm pa seju.Varbūt kāds palūgs ienākt, bet varbūt pasūtīs nafig.

Nu tad es kliegšu, lai rīkle plīst kā pārspriegota stīga, es varētu arī šaut un tēmēt arvien precīzāk.

Bet tikai man nevajadzētu aizmirst, ka aiz sienas varētu gulēt, kāds pavisam mazs un nevainīgs bērns.

Tā lūk.Es labāk pastāvēšu uz lieveņa un palasīšu puspuvušās atbildes.

7-2

Tu zini, kas pēc kā

Tu zini,kā ir jābūt.

Tu zini,kā viss rodas.

Tu zini,kas būs.

Tad kāda velna pēc tu dzīvo??

Ja jau sāki,tad turpini man dziedāt, tikai šoreiz pavisam klusi.

Dziedi man agri,dziedi man vēlu.

Man nekad nav gana,man nekad nepietiek,man vienmēr žēl

Februāris

Es izslēdzu telefonu un pagriezu modinātāju uz  septiņiem, labi zinādama, ka nepiecelšos un nesākšu ritēt laikus.

Es atradu,kur dzīvoklī slēpjas duša.

Manas sāļās izpausmes,manas dvēseliskās runas,  pamodās jau agrāk. Man īstenībā liekas,ka tās pat neiet gulēt.

Mani garlaiko ja mani ,kāds sāk mācīt jau no rīta. Jau no rīta, kad es vēl zīlēju kafijas biezumos.

Un skola, man tā vien šķiet, ka ”mīļie” cilvēki man izšaus caurumu galvā ar saviem skatieniem.

Tagad es sēžu ar aukstām rokām. Ledus vai akmens? Īsti nezinu.

21.01.2010

Kāpēc tad mums tā neveicās?Ko tad nedzīvojās?

Jā jā skrienam tik visi uz dienvidiem.

Bet putni,savu dzīvi izšauj. Un beigās,kad beigsies ledus zem viņu spārniem.

Tiem tiks parasta putna laime. Ne spožuma ne slavas!

Bet mēs tik sapņojam baltus sapņus,un jau sen esam apžilbuši no tāda spožuma. aij un ejiet vien te ar papēdīti,te ar purngaliņu aidā!

18.01.2010

Ziema ir vienkārši balta!

17.01.2010

Es laikam varētu piestrādāt ,kādam par salveti!

Visā visumā iet interesanti,gan virtuāli , gan arī sadzīvē. Nu vientuļa es nejūtos,vismaz ārišķīgi!

Šodien no kokiem kāds ir apēdis visu vakardienas skaistumu. Bet vismaz manis redzēto tas kāds neapēdīs.

08.02.2010

Cilvēku tuvredzība un truls spītīgums.Nekāda progresa un nekādas attīstības.

Gausties,gausties,gausties. Jēgas jau nav,bet vismaz tu pavēsti pasaulei,ka esi dzīvs,gtibi, lai Tevi izdzird tavi biedri un draugi.

Ja es katru dienu tā sēdētu un vērotu,kā mainās gadalaiki es sajuktu prātā.

Un es  skatos un skatos bieži!

Janvāris

Un manā istabā nedeg neviena pati lampa un rodas sajūta,ka mute ir kalendārs.

Un ja kāds man grib,kaut ko teikt,tad sakiet tagad.Jūsu radītās skaņas ir pārāk viltīgas,bet pats trakākais ir jūsu klusums.

Un atkal mana tukšā istaba,tāda sajūta,ka tā ir pielādēta un tulīt šaus,šaus uz ikvienu un jebkur.Un tas jūsu klusums,es dzirdu katru vilcienu.

Manā galvā ir armija,manas domas galā ir tumšs. Noklaudz durvis,nodreb mani vadi.

Sveiki mēs būsim laimīgi tagad un uz visiem laikiem!

Mana aukstā un mehāniskā piektdiena.

Šodien esmu pulkstenis,vienkārši iešu un apnicīgi tikšķēšu.

17.12.2009

Pietiks sakritību un pietiks mulsuma.

Man vienalga,man neinteresē,man nesāp. Es īstenībā esmu no plastmasas,jūs varat mēģināt mani sadedzināt,bet tikuntā es radīšu briesmīgu smaku.

Te nav nekādas sāls un nekādas dziļdomības,te esmu es. Jā ES , mans ES.

Un tie, kas man darija pāri, lai sapnī Dieviņu redz (es jums teikšu kooncertā un pilnā balsī pie mikrofona)