Es esmu dzīva. Smaržoju pēc asfalta un riepu gumijas.
Nedaudz trūkst sienāžu, kaitinošās kazu blēšana(nu vai kā nu tur to dēvē) aiz loga, un ,protams, strīdu ar brāli.
Bet man nekā netrūkst. Man vēl joprojām ir divas rokas,kājas un galva ,kura ne uz mirkli nebeidz darboties. Pat naktīs man šķiet.
Un viss ir kārtībā, jo zem tilta, jau pāris gadus no vietas,kāds mīl Olgu. Bet varbūt tas ir pats tilts, bet man rodas jautājums. Vai Olgu neviens nav pārstājis mīlēt? Pārstājis pa visiem šiem gadiem.
Un jā,man laikam tiešām nav ko te rakstīt, ja es jau sāku minēt tiltus un Olgas.
Priekā. Es atkārtošos, esmu dzīva! LOL
